uz pārmaiņāmtu pats veido savu dzīvi

Šodien apkopoju sarakstus,kas pretendē uz dāvanu karšu sarakstu.Pretendentu daudz, bet dāvanu karšu daudzums ierobežots. Pārlūkoju sarakstu, jāvadās pēc noteiktiem kritērijiem, atlasu piemērotākos-vientuļos, ar mazākām pensijām.Kādai cienījamai kundzei trūkst daži dati iesniegumā un zvanu viņas kopējai. Atskan atbilde-par vēlu, mēs viņu jau apglabājām. Nepazinu šo kundzi, tik zināju, ka viņa jutās vientuļa, aizmirsta un tādēļ vecajā gadā vēl biju nosūtījusi uz Ziemassvētkiem  dāvanu karti, ko viņa arī saņēma.Tas man bija vienīgais mierinājums, ka pirms aiziešanas nebūtībā, viņas sirdi mierināja doma, ka viņu tomēr atcerējās, bet jauno dāvanas karti atvēlēsim citam cilvēkam.

Cik gan daudz  ir tādu,kas ir aizmirsti,kurus neatceras un tas ir vēl lielāks pārdzīvojums nekā mazā pensija. Palūkosimies uzmanīgāk apkārt,kam vajadzīga mūsu uzmanība, atsaucība-reizēm nemaz tik daudz nevajag-parunāt, uzklausīt.